Seno
romiešu termas bija kā veselas pilsētas, kur atradās praktiski viss, ko
varēja ievajadzēties cienījamam pilsētniekam. Bez pirts telpām –
baseiniem ar karstu un aukstu ūdeni, tepidārijiem (svīšanas telpas ar
dažādu temperatūru un gaisa mitrumu), masāžas telpām - pirts kompleksā
ietilpa arī vingrošanas zāles, stadioni, laukumi sporta sacensībām,
maltītes zāles, bibliotēkas. Tiecoties pēc miesas tīrības, romieši
neaizmirsa par dvēseli, tādā veidā sasniedzot miesas un dvēseles
harmoniju. Siltuma avots bija siltas grīdas, kuru sildīšanai tika
izmantoti zemes dzīļu termiskie ūdeņi. Pa eju labirintiem ūdeņi nonāca
pirtī un to apsildīja. Grīdas tika sasildītas līdz 60-70 ° C, un
staigāt basām kājām pa šo grīdu nebija iespējams, tāpēc apmeklētājiem
tika izsniegtas speciālas koka sandales. Romieši veda aktīvu
iekarošanas politiku un iekaroja daudzas jaunas teritorijas, un tur
veidoja savas kolonijas. Protams, arī karagājienos viņi neatteicās no
savām ieražām un visur cēla termas. Varētu teikt, ka nežēlīgie
iekarotāji – romiešu leģionāri šajā jautājumā uzstājās, kā savdabīgi
apgaismotāji, pildot civilizējošu misiju un palīdzot pirts kultam
izplatīties pa visu Eiropu. Varētu teikt, ka senajiem romiešiem
pastāvēja pirts kults. Satiekoties romieši sveiciena vietā jautāja: "Kā
svīsti?” Šis jautājums apliecina interesi par to, kāds ir satiktā
veselības stāvoklis. Gājiens uz pirti bija svētki, jo rūpēšanās par
veselību bija ļoti svarīga. Īpaši ārstnieciska iedarbības bija minerālu un sāļu bagātajiem termiskajiem ūdeņiem ar kuriem tika pildīti baseini. Pēc
klienta vēlēšanas varēja apmeklēt svīšanas telpas ar sausu vai mitru
gaisu, kurās bija paredzēts pavadīt 15 minūtes. Pēc tam devās uz
mazgāšanās telpu, kur bija izvietoti milzīgi vara trauki, pildīti ar
dažādas temperatūras ūdeni. Nomazgājuši netīrumus un sviedrus,
apmeklētāji devās uz telpu, kur baudīja dažādas ķermeņa kopšanas
procedūras. Saprotams, ka bagātie romieši šīs procedūras paši neveica.
Priekš tā bija vesels štats dažādu specialitāšu kalpotāju. Bija
mazgātāji, kuri ar speciālām sukām (no ziloņkaula vai no cēlkoka)
attīrīja apmeklētāju ķermeņus. Bija speciālisti, kuri telpās uzturēja
vajadzīgo temperatūru un piegādāja ūdeni. Bija masieri un speciālisti
roku un kāju nagu kopšanai. Mūsdienās Eiropas teritorijā ir
saglabājusies kūrorti vietās kur senatnē bijušas romiešu termas. Tie
atrodas Itālijā, Spānijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Grieķijā un citur
kur virszemē sastopami termālie ūdeņi.
|