Otrkārt, jābūt grīdas hidroizolācijai, citādivar rasties problēmas ar grīdas segumu,
 kad sakarsušais gaiss sāks kondensēties. Jāatceras, ka saskaņā ar Valsts uguns-
drošības un glābšanas dienesta izstrādātajiem normatīviem standarta dzīvokļos malkas
 krāsns nebūs iespējama, jo tajos vienīgais risinājums ir izvilkt dūm­vadu pa logu, taču 
tas ir aizliegts. Tādu pirti var iebūvēt tikai dzīvokļos ar malkas apkuri vai ja ir kamīnam 
paredzēta šahta. Taču arī tādā gadījumā vispirms jākonsultējas ar Latvijas Skursteņ-
slauķu biedrību, kas pārbaudīs dūmvadu stāvokli, veiks nepieciešamos apkopes darbus
 un tikai pēc tam dos savu atzinumu par pirts iebūves iespējamību. Var gadīties, ka 
dūmvads ir pavisam sliktā stāvoklī, tādā gadījumā risinājums būs speciālas čaulas ie-
vietošana šahtā. Alternatīva malkas krāsnijm irelektriskā krāsns. Ja izlemts par labu 
šādam variantam, noteikti jāpārbauda strāvas piegāde dzīvoklī – mazas elektriskās 
krāsns elektrības patēriņš ir 4,5–6 kW. Protams, ja izraudzīta jaudīgāka krāsns, jārēķinās
 pat ar 10 kW lielu enerģijas patēriņu. Taču par lieliem enerģijas zudumiem nav jāuztrau- 
cas, jo krāsns ātri uzsilst un, kad tā uzkarsusi, to iespējams arī izslēgt, lai taupītu
elektrību. Pavisam noteikti nepieciešama ne vien pirts sienu, bet arī vannasistabas sienu 
siltināšana, lai novērstu siltuma zudumus, kas ir neizbēgami, ja pirtiņai jākarsē arī mājas 
sienas. Ieteicams arī uzklāt īpašas folijas, kas novērš tvaika iekļūšanu sienās.

  Lai iebūvētu pirtiņu dzīvoklī, nav vajadzīgas milzu platības, ir nopērka­mas iebūvējamās
saunas, kuru platums nepārsniedz 1,5 metrus – līdz ar to, ja ir vēlēšanās, bez liekiem
 sirdsapziņas pārmetumiem var atteikties no vannas, tās vietā iebūvējot pirti. Izvēloties 
saunu, jāatceras, ka vienam vidējas miesasbūves cilvēkam uz lāvas nepieciešami ap-
tuveni 60 centimetri. Standarta saunu platība ir 2 x 2 metri, taču iespējams arī iegādāties
 saunu, kas nepārsniegs 1 x 1,2 metrus.