Japānas
pirts FURO ir tikpat sena kā budisms. Parastu privāto pirti Japānā sauc
par FURO, izrādot īpašu cieņu - par OFURO. Pēc būtības japāņu pirts ir
ļoti primitīva. Japāņu pirts īpatnība ir tā, ka pēršanās telpā virs
krāsns ir liela muca vai koka baseins ar sasildītu ūdeni. Šīs mucas
iekšpusē ir soliņš, uz kura apsēžas vai ieņem pusguļus pozu, pie tam
ķermeņa augšdaļa līdz sirdij atrodas virs ūdens un tiek sviedrēta ar
ūdens siltajiem tvaikiem.
Sabiedriskās pirtis sauc par SENTO. Senāk
šīs pirtis bija no lielām koka mucām, šobrīd tās līdzinās nelieliem,
sekliem baseiniem, kas paredzēti 5.–8. cilvēkiem. Apkārt baseinam ir
nolikti ūdens trauki (8–10 litri), lai pirms kāpšanas baseinā varētu
nomazgāties. Ūdens tilpnēs sildās aptuveni 4 – 5 minūtes, pēc tam
noslaukās un ietinās halātā. Atpūšoties, guļot uz kušetes aptuveni
stundu, turpinās svīšana. Atpūšoties tiek dzerta tēja. Tie, kuri vēlas
samazināt lieko svaru, lai labāk svīstu, ietinās vilnas segās. Pēc tam
nomazgā sviedrus, noslaukās un stundu pavada lēnās pastaigās parkā. Pirts telpās ir ļoti laba ventilācijas sistēma. Japāņi uzskata, ka siltums un ļoti svaigais gaiss ir svarīgākā pirts īpašība.